Atrašanās vieta
Kalkūne tā ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novadā Kalkūnes ciemā, 3 km. no Daugavpils centra, pie dzelzceļa stacijas Grīva. Reljevu veido pret Daugavas ieleju vērsta Augšzemes augstienes mala. Gar ciema robežām tek Daugava un tās pietekas Laucesa ar Pikraču. Lielākie ezeri ir Viškeru, Pelečina un Ceriņu.
Vispārējās ziņas par pagastu
Kalkūnes pagasts atrodas Augšdaugavas novada, Ziemeļaustrumos robežojas ar Daugavpils pilsētu.
Iedzīvotāju skaits Kalkūnes pagasta teritorijā uz 01.01.2023. – 1931.
Iedzīvotāju skaits:
| Uz 01.01.2019. | Uz 01.01.2020. | Uz 02.01.2021. | Uz 01.01.2022. | Uz 01.01.2023. |
| 2031 | 1969 | 1939 | 1935 | 1931 |
Dzimšana
| 2016. | 2017. | 2018. | 2019. | 2020. |
| 13 | 13 | 13 | 9 | 6 |
Miršana
| 2016. | 2017. | 2018. | 2019. | 2020. |
| 21 | 21 | 20 | 40 | 33 |
Nacionālais sastāvs – 19.7 % latvieši, 49,7 % krievi, 19,2 % poļi, 7,6% baltkrievi, 2,0% lietuvieši, 1,3 % ukraiņi un 0,5 % citas tautības.
Kalkūnes pagasta teritorijā atrodas Randenes pamatskola, Kalkūnes bibliotēka, Raiņa māja Berķenelē, darbojas 7 veikali.
Kalkūnes pagasta zemes kopplatība satāda 6715 ha , t.sk. lauksaimnicībā izmantojamā zeme 4078 ha. Lielākās zemnieku saimniecības – G.Gorkina “Jaundzintari” , V.Gorkina “Zemdegas” , V.Pavlovska “Bērzkalni” , K.Putro “Samsonovka” un lielākās uzņēmējsabiedrības – SIA “Žabo”, SIA, “AVIS D”, SIA “ELKO”, SIA “Daugavpils eksperimentālā rūpnīca”.
Kalkūnes pagastā ir 3 ciemi, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 100: Kalkūne, Randene, Muita, kā arī ciemi, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 100: Birķineļi, Kālīši, Lilienfelde, Papušina, Sīkumi, Birķineļu dārziņi, Varavīksne, Daugava, Celtnieks, Mičurinietis, Peļušina, Romanišķi, Samsonovka, Palabišķi, Utenišķi, Galdnieki.
No sendienām
Kalkūnes pagasts nodibināts 1864.gadā no četriem muižu pagastiem: Kalkūnes ar 74 saimniecībām, Klopmansrodes ar 20 saimniecībām, Didrichšteinas ar 16 saimniecībām un Meduma ar 49 saimniecībām, Birkineļu, Baltās, Aleksandrhofu, Randenes, Berkovu, Kalīžu, Vasarišku, Neifeldas, Grencbergas, Kleimansrodes, Liginišku un Gecenšteinas pusmuižas un 4 biezi apdzīvotām vietām – Grīvu, Nīderkuniem, Judovku un Liginiškiem ar apmēram 500 iedzīvotājiem. Jaunajam pagastam nodibinoties, pagasta sēdeklis bija Kalkūnes muiža klaušu laikā celta māla kleķa ēka.
No bijušo muižu pagastiem jaunais pagasts mantoja Kalkūnes spirta brūzi, vēlāk Liginišku alus darītavu, Kalkūnes rauga fabriku un 16 krogus – Birkineļu, Kalīžu, Linopolišku, Papušinu un citus, divas magazīnu mājas – Kalkūnes un Medumu muižā, bet skolas nevienas.
1881.gadā barons fon Etingens Gecenšteinu pusmuižā ierīkoja un uzturēja skolu, kurā bija viens skolotājs no vietējiem zemturiem – Jāzeps Gabrēns. Viņš mācīja krievu un vācu valodā un galvenā kārtā sagatavoja bērnus Grīvas vācu skolai.
1915.gada augustā pagasta pašvaldība evakuējās uz Krieviju, Sebežu, kur gāja bojā pašvaldības arhīvs, nauda un vērtspapīri. Pagasta lielākā daļa iedzīvotāju (95%) kara laikā aizbēga uz Krieviju. 1919./20.g. vācieši atstāja pagastu un to ieņēma lielinieki, pēc to padzīšanas pagastu ieņēma poļi un lietuvieši. Pagastā pēc tā atbrīvošanas 1920 g. sāk darboties latviešu iestādes. 1925.gadā Kalkūnes pagasts pārdēvēts par Lauceses pagastu. 1927.gada 16.oktobrī Kalkūnes muižā atklāts Latgales valsts zīdaiņu nams. 1930.gadā pagastā ieviesta elektriska apgaismošana. 1936.gada 25.maijā nopirktas Viesturu mājas (bij.Didrichšteinas muižas centrs) pagastnama ierīkošanai.
Kalkūnes ciema DDP izpildkomiteja izveidota 01.08.1945.gadā Ilūkstes apriņķa Lauceses pagastā. No 31.12.1949.gada ietilpst Grīvas rajonā, no 06.12.1955.gada – Ilūkstes rajonā, bet no 07.12.1956.gada –Daugavpils rajonā. 1954.gada 14.jūnijā bija pievienots likvidētais Maija ciems. No 1977.gada līdz 1990.gadam – Daugavpils rajona Kalkūnes ciema TDP izpildkomiteja, 1990.gada 15.februārī – Daugavpils rajona Kalkūnes pagasta TPD valde. 1994.gadā – Kalkūnes pagasta padome.
